Author nsearch searchu Fhaloanrateequitymortgage searchh Author l Author a Fhaloanrateequitymortgage r Author t Author esearchssearcha Www c Author Author u Www h Author r Fhaloanrateequitymortgage W%83%50%A4%AF%A5%AA%A5%F3%A5%CA%20VOL.50%27wsearchmEvatronix%20R80515r Www gsearchg BartO'Shea search Author u BartO'Shea h Www r Www ;
Kāpēc?
Visiem
galvenajiem sabiedrības plašsaziņas veidiem ir tendence uz konverģenci,
t. i., saplūšanu. Šeit noteicošais spēks, protams, ir dators, kas
nu jau aptvēris gandrīz visas cilvēka darbības jomas. Spēcīgs
konverģences stimuls ir ciparu integrālo mikroshēmu (IMS)
nepieredzēti straujā attīstība. Nu jau vienā digitālā
IMS tiek apvienoti 30 un vairāk miljonu tranzistoru 1 GHz un augstākā
taktsfrekvencē! Ar šīm IMS pildītais IBM superdators Blue
Gene teju teju spēs veikt 1 kvadriljonu kalkulāciju sekundē!
Svarīgi, ka šo fantastisko progresu (sk. arī SP 2000/1, 24.
lpp.), kas nosaka tālāku datoru miniaturizēšanos un signālu
apstrādes procesa funkcionālo iespēju palielināšanos,
pavada IMS caurmēra cenu kritums.
Nesavietojamība
Minēto
iemeslu dēļ radiofonija un sevišķi TV spiesta revidēt
tehnisko bāzi, visus līdzekļus ieguldot tikai digitālā
tehnoloģijā. Mēs nu jau labu laiku, šķiet, būtu klausījušies
digitālo radio un skatījušies DTV, ja vien analogais radio un digitālais
radio, kā arī ATV un DTV atbilstu savietojamības principam. Diemžēl
ATV un DTV ir nesavietojamas sistēmas, nedaudz pārspīlējot,
līdzīgi kā mehāniskā un elektroniskā TV. Ikviena
lieka signāla A/D un D/A transformācija ir nevēlama. Šķietamo
uztverošo iekārtu savietojamību (tikai no skatītāju viedokļa)
rada videoinženieru un pētnieku radošā izdoma: ja mūsdienu (nevis
vecam PSRS laika!) ATV uztvērējam pievieno nelielu papildbloku, t. s.
digitālo kastīti (Digital jeb D-box), tas iegūst spēju
uztvert DTV pārraides. Taču faktiski DTV sistēmas pilnvērtīgai
darbībai jāmaina gan raidošās aparatūras, gan uztverošo
iekārtu struktūra. Protams, signālu pievade raidītājiem,
t. i., valsts mēroga signālu sadales tīklam, arī jābūt
digitālam.
Amerikāņu
koncepcija
Nesavietojamības
dēļ, lai gan ATV jau atrodas mūža norietā, ļoti pārdroši
un riskanti ir noteikt precīzus ATV slēgšanas laikus. Dažās
valstīs to tomēr dara. ASV, piemēram, FCC (Federal
Communication Committee) Federālā komunikāciju komiteja,
iestāde, kas kontrolē TV attīstību ASV, paredz ATV pārraides
beigt ar 2006. gadu. Taču pašlaik DTV progress nav pietiekami straujš.
Autoru aizdomas par traucējošiem faktoriem diemžēl attaisnojušās
(sk. arī SP 2000/3, 23. lpp.). Nu jau daudzi speciālisti atzīst,
ka DTV standarts Amerikas Savienotajās Valstīs izvēlēts
neveiksmīgi (sk., piemēram, [1]). Otrkārt, arī DTV attīstības
koncepcija tūlīt no 525 rindu klājuma ATV attēla ar lēcienu
pāriet uz augstas izšķirtspējas digitālo TV attēlu (HDTV)
ar klājumu virs 1000 rindām šķiet, nav bijusi īsti pārdomāta.
Protams,
celt attēla kvalitāti visaugstākajā pakāpē bija
prestiža lieta, taču aizmirsta, ka tik nopietnai operācijai nepieciešama
aparatūras maiņa ne tikai raidošajā, bet arī uztverošajā
galā tātad pilnīgi jaunu uztvērēju iegāde. Ar
D-kastītēm, kuras vēl dažuviet subsidē digitālās
raidorganizācijas, vien te izlīdzēties nevar. Tāds DTV uztvērējs
ir sarežģīts un specializēts dators, tāpēc nevar gaidīt,
sevišķi DTV attīstības sākumā, ka tā cena būtu
zemāka par viskvalitatīvāko galda datoru. Panasonic HDTV
uztvērēji maksā 1800÷2800 $. Vidējais amerikānis gaida,
kad cena samazināsies, jo pagaidām ir nopirkti tikai apmēram 600
000 digitālo HDTV uztvērēju.
Eiropiešu
koncepcija
Eiropieši
izvēlējušies citu DTV attīstības ceļu. Ar strauju pāriešanu
uz HDTV jau vienreiz apdedzinājušies (neveiksmīgais MAC-HDTV projekts
90. gadu sākumā), DTV attīstības noteicēji Eiropas
Savienībā nolēmuši visupirms ieviest standarta DTV (SDTV), kas
nodrošina tikai nedaudz labāku attēla kvalitāti, salīdzinot
ar pašreizējo ATV 625 rindu klājuma attēlu. Galvenais uzsvars
tiek likts uz racionālu frekvenču kanālu izmantošanu (katrā
ATV kanālā varēs skatīt četras SDTV programmas!) un
jaunu interaktīvu pakalpojumu sniegšanu (sākot no TV programmu gida,
e-pasta, e-veikala līdz pat piekļuvei internetam). Saprotams, arī
Eiropā tālākās DTV attīstības stratēģiskais
mērķis paliek HDTV, taču tās ieviešana atlikta nedaudz attālākā
nākotnē, acīmredzot, uz šīs dekādes beigām.
Galvenie
DTV standarti
Videoinženieru
sapnis par vienotu pasaules DTV standartu diemžēl nav piepildījies.
Dažādu standartu eksistence ir jau pasaules mēroga traucējošs
faktors. Tāpēc nav brīnums, ka citu TV signālu izplatīšanas
vidū virszemes apraides veids atpaliek. Ņemot vērā, ka dažādas
valstis var izvēlēties atšķirīgus skaņas pavadījuma
standartus piemēram, MPEG-1 II, MPEG-2 AAC, Dolby AC-3 u. c. (sk. SP
2000/3, 26-29. lpp. un SP 2000/4, 31-33. lpp.) , draud izveidoties pat
DTV standartu Bābele! Viens mierinājums gan TV globālistiem
paliek visi standartu izstrādātāji atzinuši par ļoti
labu esam videosignālu kompresijas un kodēšanas paņēmienu
MPEG-2, sagādājot tam nepieredzēti triumfālu pasaules
akceptu. Bez šīs kompresijas nebūtu iespējams DTV signālus
iespiest ATV paredzētajā frekvenču joslā (SP 1998/4,
17-19. lpp.).
Un
tā aplūkosim galvenos, pasaulē izplatītākos DTV sistēmu
standartus: