| Ramačaraka - Mācība par indiešu jogu elpošanu | 21.03.2006 | |||||||||||||||||
Elpošana pēc austrumu metodēm kā fiziskās, intelektuālās un garīgās attīstības līdzeklis Kad skābeklis saskaras ar asinīm, notiek degšana asinis paķer skābekli un atdod ogļskābo gāzi, kas radusies kā sadalīšanās produkts un ko asins savākusi savā ceļā visā ķermenī. Acīmredzams ja svaigais gaiss plaušās nenonāk pietiekamā daudzumā, tad venozās asinis netiek pienācīgi attīrītas un, sekojoši, ķermenis netiks pienācīgi apgādāts ar enerģiju un arī sadalīšanās produkti, kuriem būtu jāsadeg skābekļa klātbūtnē, atkal atgriezīsies asinsrites tīklā, tādējādi saindējot visu sistēmu un radot nāvi. Netīrs gaiss darbojas līdzīgi, tikai mazākā mērā. No šejienes skaidrs ja kāds elpojot nesūta plaušām pietiekami gaisa, asinis nepilda savas funkcijas pienācīgi; tam sekos slimība vai veselības traucējumi. Pie nepareizas elpošanas asinis iegūst tumši zilu nokrāsu, stipri atšķirīgu no koši sarkanām, normālām un ar skābekli bagātinātām arteriālajām asinīm. Tas bieži izpaužas jau šo cilvēku sejas bālumā. Pareiza elpošana dod cilvēkam enerģisku asinsriti un košu veselīgu sārtumu. Skābeklis asinīs saskaras ar hemoglobīnu, kas to nogādā līdz vistālākajām ķermeņa šūnām. Arteriālās asinis satur aptuveni 25% skābekļa, kas atjauno un nostiprina visu organismu. Arī gremošana tieši atkarīga no barības vielu pienācīgas oksidācijas, kas notiek asinīs, kur skābeklis saskaras ar barības sulām. Tādēļ ļoti svarīgi, lai plaušās nonāktu pietiekami daudz skābekļa. Tas izskaidro arī faktu, ka vājas plaušas parasti ir komplektā ar sliktu gremošanu. Lai saprastu visa teiktā svarīgumu, jāatceras, ka viss organisms barību saņem no pārstrādātas barības, bet nepilnīga pārstrāde rada enerģijas trūkumu. Plaušas, savukārt, atkarīgas no tā paša barības avota; ja vājas elpošanas dēļ pasliktinās barības sulu uzņemšana, plaušas arī novājinās, kļūstot vēl nespējīgākas pienācīgi veikt savas funkcijas. Tas izraisa vispārēju organisma novājināšanos. Lai kļūtu izmantojama, katra barības vai šķidruma daļiņa vispirms tiek oksidēta. Tas pats nepieciešams sārņiem, lai tos izvadītu no organisma tiem jāiegūst nepieciešamā forma. Pretējā gadījumā jākonstatē slikts veselības stāvoklis. Bojāto elementu degšana asinīs organismu sasilda un regulē ķermeņa temperatūru. Tas, kurš prot elpot dziļi, pasargā sevi no saaukstēšanās - viņam ir laba karstu asiņu rezerve, kas dod lielāku iespēju pretoties ārējās temperatūras svārstībām. Dziļā elpošana trenē arī zarnu trakta muskuļus un orgānus. Elpojot sekli un nepareizi, mēs nepietiekami izmantojam plaušu darbu, no kā cieš viss organisms. Okultisma autoritātes māca, ka pastāv enerģijas jeb spēka kopīgs sākums, ko apzīmē ar sanskrita vārdu prāna, kas nozīmē absolūtā enerģija. Izplatījumā visa enerģija rodas no šī sākotnējā spēka vai drīzāk ir kāds no tā izpausmes veidiem. Mēs to varam vērtēt kā dzīvības aktīvo sākotni kā dzīvības spēku, kas piemīt visām dzīvības formām. Prāna caurauž visu, kas ir dzīvs. Pēc okultistu uzskata dzīvība ir visā, visās lietās, visos atomos šķietamais nedzīvums ir vien vienīgi dzīvības izpausmes zemākā forma. Prāna nebūtu jājauc kopā ar ego, ar es ar šo dievišķā gara daļu, kas ir katrā dvēselē, pie kuras koncentrējas matērija un enerģija. Prāna ir vienkārši enerģijas forma, ko Es izmanto savai materiālajai izpausmei. Kad Es pamet savu fizisko ķermeni un vairs neatrodas tā gribas ietekmē, un nonāk atsevišķu atomu vai atomu grupas ietekmē. Tā kā ķermenis sadalās pamatelementos, katrs atoms paņem sev līdzi kādu prānas daļiņu, kas vienmēr ir pietiekama jaunas kombinācijas, jaunas dzīvības formas izveidei. Atlikusī prāna atgriežas pasaules rezervju okeānā, no kura tā bija atdalījusies. Tās saistība ar ķermeni pastāv, kamēr ilgst Es gribas iedarbība, un šī griba liek atomiem turēties kopā. Ar prānu mēs saprotam kopīgu sākotni, kas veido katras kustības, spēka vai enerģijas būtību, lai kā un kur tā izpaustos pievilkšanas spēkā, elektrībā, planētu kustībā vai citās dzīvības formās. Prāna ir Spēka un Enerģijas dvēsele visās to izpausmēs, - sākums, kas zināmā veidā darbojoties, izsauc parādības, ko dēvē par dzīvību. Šis sākums ir visās matērijas formās, bet tā nav matērija. Tā ir arī gaisā, taču tā nav gaiss un arī ne kāda no tā ķīmiskajām sastāvdaļām. Dzīvnieki un augi to saņem no gaisa. Ja tā tur nebūtu, tie nomirtu, kaut arī būtu pārpildīti ar gaisu. Ebreju Esības grāmatas autori raksta par ņeshemet ruach chayim, kas tulkojumā nozīmē dzīves gara elpa (neshemet nozīmē pierastā atmosfēras gaisa ieelpošana, chayim dzīvības jeb dzīves, un vārds ruach dzīvības gars). Okultisti uzskata, ka tas nozīmē to pašu, ko vārds prāna. Prāna atrodas atmosfēras gaisā, taču tā atrodas arī tur, kur gaiss neiespiežas. Skābeklim ir svarīga loma dzīvnieku dzīvē, ogleklim ir līdzīga nozīme augu dzīvē, taču prānai ir sava īpaša loma dzīvības izpausmēs, neatkarīgi no fizioloģijas. Prānu no gaisa mēs saņemam visvieglāk, jo tur tai ir visbrīvākais stāvoklis. Svaigs gaiss ar prānu ir ļoti piesātināts un ar dziļu elpošanu mēs iegūstam prānas rezerves, kas sakrājas nervu un smadzeņu centros, kā elektrība akumulatorā. Zinot šo noslēpumu, okultisti guvuši ievērojamus panākumus savā attīstībā, protams, saprātīgi izmantojot uzkrāto enerģiju. Jogi ar īpašu elpošanas vingrojumu palīdzību paņem sev tik daudz prānas, cik tiem katrreiz nepieciešams. Šajā procesā nostiprinās ne tikai fiziskais ķermenis; arī smadzenēm pieplūst daudz svaigas enerģijas un attīstās jaunas spējas un psihiskais spēks. Tie, kuri prot uzņemt prānu, bieži vien apzināti vai neapzināti izstaro to no sevis kā dzīvības spēku un ietekmē citus, dodot tiem dzīvesprieku un veselību. Tas, ko dēvē par magnētismu, rodas tieši no šīs magnetizētāja spējas, kaut arī daudzi no viņiem nemaz neapzinās sava spēka avotu. Sakarā ar to, ka šis spēks nekādā veidā neatklājas ķīmiskajos pētījumos, rietumu zinātnieki vairākumā gadījumu šo austrumnieku izdomājumu neņem vērā un noliedz, jo nespēj noteikt tā būtību. Taču viņi atzīst, ka ir vietas, kur gaiss ievērojamā daudzumā satur kaut ko dzīvinošu, un ārsti savus pacientus nosūta uz turieni atgūt zaudēto veselību. Skābeklis no gaisa tiek uzņemts ar asinīm un organisma vajadzību apmierināšanai to pārvieto asinsrites sistēma. Prānu no gaisa uzņem nervu sistēma un pati savā darbībā to izmanto. Tāpat kā skābeklis nokļūst visās ķermeņa vietās, arī prāna nokļūst visās nervu sistēmas vietās, piepildot tās ar jaunu dzīvību un spēku. Katra doma, katra darbība, gribas piepūle prasa zināmu daudzumu no tā, ko mēs dēvējam par nerviem un kas patiesībā ir viens no prānas veidiem. Prāna ir enerģijas universālā sākotne, kas izpaužas visos iespējamos veidos, tai skaitā dzīvības spēkā. Pranajama ir prānas kontrole. Jogi uzskata - apgūstot šo mākslu pietiekami augstā līmenī, cilvēks iegūst varu pār visiem citiem prānas izpausmes veidiem dabā.
|